Hitlers-Vācijas kanclers un vācu tautas vadonis, dzimis Austrijā 1889.g., bērnību pavadījis starp lauku ļaudīm. Apmeklēja pilsētas skolu. Tēvs nepiekrita dēla iedomai iet mākslinieka ceļu.
Astoņpatsmit gadu vecumā, bez naudas un bez paziņām, nokļūst Vīnē, palikdams par proletārieti. Piecus gadus viņš bija būvstrādnieks un pateicoties paša uzticībais kļūst par zīmētāju un daiļkrāsotāju. Nākamie divi Minhenē pavadītie gadi noveda viņu tuvu būvmeistara amatam.
Kad sākās pasaules karš viņš 25.gadu vecumā iestājas vācu armijā. Paliek karavīrs līdz kara beigām, jo savas pirmās politiskās runas (1919.g.) viņš tur kā kareivis.
Pieci armijai ziedoti gadi ir atstājuši uz Hitlera psihi tikpat lielu iespaidu kā iepriekšejie mūža posmi, kuros viņš bijis ierēdņa dēls, zemnieka zēns, sīkpilsoņa jauneklis, jauns strādnieks un beidzot jauns karavīrs.
Nupat kā no kara, Hitlers metas politikas ūdenjos un pieteic karu partijām un marksismam par visām lietām, pats dibinādams savu, nacionālistisku partiju. Hitlers izvirza sev meēķi – sakausēt kopā divas, šķietami nesavienojamas, lietas: sociālās un nacionālās idejas.…
