Savukārt ar neelastīgu pieprasījumu viss ir tieši otrādi-būtiskas cenas izmaiņas īpaši neietekmēs pieprasīto preces daudzumu. Piemēram, ja pacelsies cenas astmatiskajiem inhalatoriem šaubos, ka cilvēks, kam tie ir dzīvībai nepieciešami pārstās tos pirkt.
Vienu laiku bija ļoti aktuāla doma bar mājas budžeta plānošanu (iespējams tas ir populāri arī šobrīd). Mājas apstākļos tas tika darīts ar dažādu tabulu palīdzību. Bet ekonomikā ir ģeometriskā vieta visām tām preču kombinācijām, kuras mājsaimniecība, ņemot vērā pastāvošās cenas, spēj iegādāties par tās rīcībā esošo patēriņa summu. [Roberts Škapars „Mikroekonomika”] Izklausās diezgan lietderīgi, bet šaubos, ka daudziem pietiks spēka un prāta spēju izpildīt dažādas matemātiskas operācijas ik vakaru, lai tiktu līdzi savam budžetam.
Atgriežoties pie jautājuma par derīgumu gribas pieminēt nelielu novērojumu. Neskatoties uz to, ka tiek uzskatīts, ka derīgums ir subjektīva „mērvienība» (atļaušos to tā nosaukt), Škapars apgalvo, ka to ir iespējams novērtēt (lai gan, tomēr, subjektīvi) ar skaitliskām nozīmēm.
Noslēgumā gribas piebilst, ka ir patīkami saprast to, ka ekonomika nav tikai neskaitāmi grafiki, skaitļi un matemātika. Ekonomikai piemīt arī filozofisks statījums uz lietām!
…
