Jānīša socializācijas procesa gaitā, mainoties skolām un grupām, kurās viņš socializējās, mainās arī viņa attieksme un uzvedība, kas ir ļoti svarīga, lai spētu izdzīvot savā karjeras izaugsmē, turpmākajā dzīvē un darboties grupā, kurai ir spēcīgi argumenti un mērķi. Bieži vien grupu dalībnieku attieksmes un uzvedības mainīšanās cēlonis ir citu dalībnieku ietekme vai uzvedība un attieksmes pret grupu. Grupas stabilitāti kontrolē katra locekļa jūtas, attieksme un uzvedība, vienaldzīgums un tieksme pēc varas un mantas, noved grupu līdz pašam zemākajam stāvoklim, kad tā vairs nav spējīga pastāvēt, tāpēc visilgāk spējīgi pastāvēt ir tās grupas, kuras locekļu attieksme ir pozitīva un atbalstoša, uzvedība ir pieņemama visiem grupas locekļiem un viņš jūtas piederīgs šai grupai. Savas dzīves pirmajos gados Jānītis ir socializējies vairākās grupās, bet stabilākā un paliekošākā ir viņa ģimenes locekļi, kuri viņu atbalsta, uztur un dod pirmo mācību dzīvei.
Pēc grupas sašķelšanās Jānīti ilgi pārņēma pārdomas par dzīvi un to vērtībām. Lai gan socializācija viņam ir notikusi vairākās grupās un daļa no grupām sašķēlās, viņš nedomā vainot sevi pilnīgi visā, bet turpināt doties tālāk ar paceltu galvu. „Tomēr labākie draugi vienmēr ir tie, kas saprot otra jūtas un ir spējīgi atbalstīt viens otru,’’ nodomāja Jānītis. To sapratis Jānītis devās uz skolu kopā ar saviem jaunajiem draugiem no paralēlās klases. Tagad viņa attieksmē pret dzīvi ir vienkāršojusies, viņš domā vairāk par citiem nekā par sevi.
…
