-
Probācijas dienesta darbības rezultivitāte noziedzības novēršanas jomā
Jāteic, ka man ir bijis gods Valsts probācijas dienestu iepazīt ne tikai teorētiskā līmenī, bet gan pavērot šī dienesta darbību no iekšienes un pašam izmēģināt spēkus šajā jomā. Šinī dienestā strādāju gandrīz pusotru gadu un daļēji zinu arī darbības aizkulises. Varbūt tieši šī iemesla dēļ šobrīd esmu atgriezies Valsts policijā, kur strādāju arī pirms tam. Tā iemesla dēļ arī izvēlējos tēmu – „Probācijas dienesta darbības rezultivitāte noziedzības novēršanas jomā”, kurā Probācijas dienests mani ieinteresēja kā pētīšanas priekšmetu un šī dienesta spēju novērst noziedzību, atslogot citu tiesību aizsardzības iestāžu darbu un uzlabo kriminālsodu izpildes efektivitāti. To arī izvirzu par pētījuma hipotēzi, jeb „uz loģiskiem apsvērumiem balstītu, varbūtības formā izteiktu, pārbaudāmu priekšstatu par cēloņsakarību sistēmu aplūkojamā procesā un to ietekmi uz procesa attīstību nākotnē”1.
Lai rastu atbildes uz šo jautājumu, darba gaitā, izmantošu statistisko metodi - veikšu Valsts probācijas dienesta statistikas (diemžēl uz darba tapšanas brīdi nav iespējama oficiāla statistika par 2008.gadā paveikto), laikraksta „Zemgale” raksta izpēti un analīzi un aptaujas metodi - intervēšu vairākus Dobeles teritoriālās struktūrvienības (TSV) dienesta darbiniekus, kuri piekrita uz pārrunām ar nosacījumu, ka paliks anonīmi.
Valsts probācijas dienesta juridiskais statuss
Valsts probācijas dienests ir Tieslietu ministra pārraudzībā esoša iestāde, kas īsteno valsts politiku kriminālsoda – piespiedu darbs un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē, organizē izlīguma procesu starp cietušo un likumpārkāpēju, veic probācijas klientu uzraudzību un īsteno probācijas programmas.…
Teorētiskā sadaļa 2003. gada 7. oktobrī, pamatojoties uz 2003. gada 9. janvāra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 9 „Valsts probācijas dienesta koncepcija”, tika uzsākta Valsts probācijas dienesta darbība ar mērķi sekmēt noziedzības novēršanu valstī, nodrošināt sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi, kā arī koordinēt un atslogot pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu. Dienests ir apliecinājums tam, ka sodīšanas sistēmai Latvijā nav atriebības raksturs, ka likumpārkāpējs nav zudis sabiedrībai un ka valsts uzņemas atbildību par savas sabiedrības locekļiem, izveidojot sistēmu, kurā pastāv gan sodi ar izolāciju no sabiedrības, gan bez tās. Valsts probācijas dienesta izveide ļauj uzlabot kriminālsodu izpildes efektivitāti.
