Pēc dzimtbūšanas sairšanas Vidzemes un Kurzemes guberņās 19.gadsimta pirmajā pusē, latvisku runājošo zemnieku vidū izveidojās apziņa par latviešu tautas vienlaidus apdzīvotu teritoriju no Palangas līdz Alūksnei, un līdz ar to rodas nepieciešamība pēc vienota nosaukuma. Vārdu Latvija pirmie sāka lietot lietuvieši, apzīmējot latviešu apdzīvoto teritoriju savā pierobežā, bet latviešu literatūrā to pirmais ieviesa Auseklis. Nosaukums Latvija tiek atvasināts no tautas pašnosaukuma latvieši, kura etimoloģija valodniecībā netiek viennozīmīgi traktēta.
Pirmo reizi Latvijas nosaukumam līdzīgs vārds Letija (Lettia, Letthia, Leththia) sastopams Indriķa hronikā (XIII:4), kad 1209.gadā tiek pulcēts karaspēks no vāciem pakļautajiem Rietumvidzemes latgaļu novadiem, Līvzemes un Kokneses teritorijā, pret Jersikas kņazu Vsevolodu (jeb Visvaldi). Sākumā ar to vācieši apzīmēja latgaļu apdzīvotās zemes starp līvu (lībiešu) novadiem, Gauju, Lubānas ezeru un Daugavu. Livonijai paplašinot savas teritorijas Austrumlatvijā, šis nosaukums tika automātiski attiecināts arī uz visiem pārējiem latgaļu novadiem.
…
