Senā pagātnē apmēram pirms 1600 miljonus gadu uz zemes valdīja dinozauri. Tomēr cilvēki par viņiem uzzināja tikai 1820. gadā, kad zinātnieki pirmoreiz atrada to fosilijas. Pētot dinozauru fosilijas, zinātnieki ir noskaidrojuši, kur dinozauri dzīvoja, kādi izskatījās un ko ēda. Dinozauri bija sauszemes rāpuļi. Vārds „dinozaurs” tulkojumā nozīmē „briesmīgā ķirzaka”. Tāpat kā ķirzakām, arī dinozauriem bija cieta, zvīņaina āda. Senatnē dzīvoja simtiem dažādu veidu dinozauru, kurus tagad iedala divās lielās grupās. Putniegurņa dinozauriem (piemēram, protoceratopam) gūžu kauli bija veidoti kā putniem, bet zauriegurņa dinozauriem (piemēram, diplodokam) – kā ķirzakām. Ne visi dinozauri bija lieli. Kompsognāts bija tik liels kā cālis un heterodontozaurs – kā liels suns. Daži dinozauri (piemēram, tiranozaurs) bija gaļēdāji, citi (piemēram, stegozaurs) pārtika vienīgi no augiem. Apmēram pirms 65 miljoniem gadu gan dinozauri, gan peldošie un lidojošie rāpuļi izmira. Vēl joprojām nav zināms, kāpēc tas notika.…
