Mani mazliet musināja Sokrata apgalvojums, ka visas dvēseles ir vienlīdzīgas, taču tālākās sarunas gaitā tiek piebilsts, ka tikai labākās no tām pārdzimst cilvēkos. Parādās neskaidrība- no kurienes rodas ļaunums? Varētu nospriest, ka dvēseles samaitā ķermenis, miesiskās kāres, taču, tādā gadījumā cilvēki kā suga vairs nepastāvētu, jo šīs labās dvēseles tiktu „aptraipītas”, tādējādi tās vairs nespētu pārdzimt cilvēku veidolā.
Tomēr, neraugoties uz manām iepriekš paustajām neskaidrībām, esmu pārliecināta, ka Sokrats savā laikā ir radījis dziļas pārdomas ikvienam, ar kuru izveidojis sarunu.
…
