Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Kalcijs un magnijs', 1.
  • Prezentācija 'Kalcijs un magnijs', 2.
  • Prezentācija 'Kalcijs un magnijs', 3.
  • Prezentācija 'Kalcijs un magnijs', 4.
  • Prezentācija 'Kalcijs un magnijs', 5.
  • Prezentācija 'Kalcijs un magnijs', 6.
  • Prezentācija 'Kalcijs un magnijs', 7.
  • Prezentācija 'Kalcijs un magnijs', 8.
  • Prezentācija 'Kalcijs un magnijs', 9.
  • Prezentācija 'Kalcijs un magnijs', 10.
  • Prezentācija 'Kalcijs un magnijs', 11.
  • Prezentācija 'Kalcijs un magnijs', 12.
  • Prezentācija 'Kalcijs un magnijs', 13.
Darba fragmentsAizvērt

Kalcijs cilvēka organismā
Kalcijs veido 2% no kopējā cilvēka svara
Lielākais kalcija daudzums ir kaulos un zobos – aptuveni 99%
Kalcijs palīdz mūsu kauliem un zobiem būt stipriem, matiem, nagiem un sejas ādai būt skaistai, kā arī veicina visa organisma izturību
Atlikušais 1% kalcija atrodas asinīs, muskuļos un starpšūnu šķidrumā. Kalcijs ir atbildīgs par asins sarecēšanu, muskuļu un asinsvadu saraušanos, nervu šūnu darbību, tas regulē hormonu līmeni un daudzus citus procesus
Kaulu masas veidošanās un noārdīšanās process notiek vienlaicīgi un patstāvīgi. Gadā noārdīšanās ātrums ir 2–10%, tālab ir tik svarīgi nemitīgi papildināt organisma kalcija krājumus, uzņemot to ar uzturu vai medikamentu veidā
Deficīta izpausmes
Vielmaiņas un augšanas aizture. Redzes pasliktināšanās. Zobu un kaulu
augšanas un attīstības traucējumi, trauslums un bojājumi
Pārmērīgas uzņemšanas negatīvās sekas
Nierakmeņu veidošanās un nieru nepietiekamība sakarā ar paaugstinātu
kalcija līmeni asinīs. Tējas un kafijas lietošana lielos daudzumos var kavēt
kalcija uzsūkšanos organismā.
Magnijs cilvēka organismā
Lielākā daļa no cilvēka organismā esošā magnija atrodas kaulos (60-65%), tas atrodas arī muskuļos (25%)
Magnijs ir iesaistīts visu uzturvielu (tauku, ogļhidrātu un olbaltumvielu) vielmaiņas procesos. Magnijs galvenokārt palīdz aktivēt tos enzīmus, kuri piedalās fosfātgrupu šķelšanas un transportēšanas procesā, lai veidotos viela, kuru sauc par ATF (adenozīntrifosfāts). ATF ir viena no svarīgākajām vielām, kas nodrošina organismam nepieciešamo enerģiju, tādā veidā magnija trūkums var izraisīt nepietiekama enerģijas daudzuma veidošanos
Daudzās nervu šūnās magnijs darbojās kā ķīmisko kanālu blokators, ja apkārt šūnai atrodas pietiekami daudz magnija, tad kalcijs nevar iekļūt šūnas iekšpusē un nevar aktivēt nervu
Deficīta izpausmes
Vispārēji simptomi – nogurums, vājums, slikta pašsajūta, miega traucējumi, Krampji
Pārmērīgas lietošanas negatīvās sekas
Nav pierādītas ar pārtiku uzņemtā magnija pārmērīgas lietošanas negatīvās sekas. Sintētiskā, ar uztura bagātinātājiem uzņemtā magnija pārdozēšanas gadījumā iespējama osmotiska caureja.…

Atlants