Izvēlējos šo grāmatu, jo uzskatu, ka tajā ir ļoti daudz vērtīgu pedagoģisko atziņu, kuras bērnu audzināšanā ar labiem rezultātiem var pielietot gan vecāki, gan pedagogi.
Veicot šī darba analīzi, vispirms citēšu grāmatas autora atziņu, pēc tam to komentēšu.
Šajā darbā izteiktās atziņas man ir tuvas un pamatvilcienos pieņemamas.
Jau autora atziņa par cilvēkam vēlamo dzīves prioritāšu sadalījumu pilnīgi sakrīt ar maniem uzskatiem:
Īsta reāla laime balstās uz tikumīgu orientāciju – galvenās prioritātes cilvēka dzīvē ir Dievs, dzīvesdraugs, bērns.
Lielākā vērtība pasaulē ir divām lietām – nesavtīgai mīlestībai un nesavtīgām rūpēm.
Ja tev ir ko mīlēt, tu esi laimīgs.
Atziņu ‘’ ... dzīvē nekas nav iepriekš paredzams un nosakāms, un tāpēc mēs nevaram ne zināt, ne plānot, cik daudz iespēju savus bērnus mācīt un audzināt mums vēl ir atvēlēts, cik mirkļus mēs vēl varēsim tiem dāvāt savu uzmanību. Tāpēc vajag izmantot katru mazāko izdevību, jo to ir mazāk, nekā mēs varam aptvert. Bērni taču aug! ‘’’…
