Distanču slēpošana no sporta teorijas viedokļa

Ciklisko sporta treniņu princips ir viens no galvenajiem, kura ieviešana daudzu gadu treniņu laikā nodrošina rezultātu uzlabošanos slēpošanā. Cikliskums jāsaprot kā salīdzinoši pilnīga vienas vai vairāku klašu, posmu un sagatavošanās periodu shēma noteiktam laika periodam. Cikli galvenokārt atšķiras pēc ilguma: mazi (mikrocikli) - vienas nedēļas laikā; vidējs (mezocikli) - no trim nedēļām līdz trim mēnešiem; lieli (makro cikli) - no gada līdz diviem gadiem.
1) Starp distanču slēpošanā esošajiem mikrocikliem visbiežāk ir 7 dienu braucieni, kas labi sakrīt ar kalendāro nedēļu. Virziena ziņā tiek izdalīti šādi mikrocikli: spriegotāji, perkusijas, ievades, atjaunojošie, konkurētspējīgie.
2) Ievelkošie mikrocikli ir vērsti uz to, lai slēpotāju ķermeni pieaudzētu pēc tam palielinātas treniņu slodzes, un tos raksturo zema kopējā slodze. Parasti mezocikli sākas ar mikrociklu ievilkšanu.
3) Trieciena mikrocikliem ir raksturīgas lielas slodzes. Viņu galvenais uzdevums ir stimulēt adaptācijas procesus organismā. Tie tiek plaši izmantoti kvalificētu slēpotāju-braucēju apmācībā konkurences periodā.
4) Vadošajiem mikrocikliem ir daudzveidīga uzmanība. Tie ir vērsti uz ķermeņa nogādāšanu lielās (šoka) slodzēs, uz sacensībām utt.
5) Atveseļošanās mikrocikli tiek plānoti pēc intensīvas sacensībām vai pēc šoka mikrocikliem. Viņu galvenais uzdevums ir nodrošināt slēpotāju atjaunošanu un pielāgošanos slodzēm. Viņiem raksturīgs mazs tilpums un intensitāte.
6) Mezocikli tiek veidoti, pamatojoties uz dažādu mikrociklu kombināciju, un to ieviešanas galvenais uzdevums ir nodrošināt slēpotāju apmācību pa posmiem.
7) Ievelkošais mezocikls nodrošina pakāpenisku slēpotāju pievedināšanu pie noteiktas treniņu slodzes - ātruma, izturības, izturības utt. - efektīvas ieviešanas. Tas nodrošina augstu turpmākā darba efektivitāti.
…