-
Sievišķības simboli kā sieviešu kapitāls Padomju Savienībā un mūsdienās: Rīgas piemērs
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 5 | |
1. | Vēsturiskais apraksts | 6 |
1.1. | Padomju sievietes tēls autoritārajā režīmā | 6 |
2. | Teorētiskās literatūras apskats | 11 |
Kas ir simboli Simboliskā Interakcionisma kontekstā | 11 | |
2.1. | Kas ir sievišķība | 12 |
2.1.1. | Kas ir sievišķības kapitāls | 13 |
2.1.2. | Sievišķības simbolu ietekme uz sieviešu kapitālu attīstību | 14 |
2.2. | Sociālais kapitāls | 14 |
2.3. | Sociālā kapitāla veidi | 16 |
2.3.1. | Pienākumi un gaidas | 17 |
2.3.2. | Informācijas potenciāls | 18 |
2.3.3. | Normas un efektīvas sankcijas | 18 |
2.3.4. | Varas attiecības | 19 |
2.4. | Kultūras kapitāls | 19 |
3. | Metodoloģija | 22 |
Datu ieguve | 22 | |
3.1. | Interviju analīze ar datos pamatotās teorijas metodi | 25 |
3.2. | Lauka darba analīze | 25 |
4. | Interviju analīze | 28 |
4.1. | Sievišķība: pirmās asociācijas | 28 |
4.2. | Sievišķības simboli mūsdienās | 29 |
4.2.1. | Sievietes un darbs mūsdienās | 31 |
4.3. | Sievišķības simboli septiņdesmitajos gados | 33 |
4.3.1. | Sievietes un darbs Padomju Savienībā | 34 |
4.4. | Sievišķības simboli septiņdesmitajos gados un mūsdienās: salīdzinājums | 35 |
4.5. | Sieviešu izpratnes veidošanās par sievišķības simboliem | 36 |
5. | Secinājumi | 39 |
6. | Diskusija | 41 |
Pateicība | 42 | |
Izmantotā literatūra | 43 | |
Pielikumi | 44 |
5. Secinājumi
Pēc interviju analīzes, pirmkārt, var secināt, ka sievietes to, kādi darbi ir sievišķīgi, kādi nav, nosaka, vadoties pēc tā, kādi šo sieviešuprāt ir sievišķības simboli. Ja sievišķības simbols ir ģimeniskums, precīzāk, rūpes par bērniem, par vīru, par mājvietu, kurā ģimene dzīvo, tad sieviete savu algoto darbu, ja viņai tāds ir, pakārtos tā, lai viņai būtu pietiekami laika un enerģijas vēl rūpēties par bērniem, vīru un mājvietu. Ja sieviete uzskata, ka sievišķības simboli ir maigums, labs izskats, šarmantums, trauslums, tad sieviete nestrādās darbus, kuri ir bīstami, netīri vai fiziski smagi, piemēram, policista, apsarga, santehniķa vai krāvēja darbu.
Otrkārt, no interviju analīzes var secināt, ka sieviete, kļūstot pieaugusi, pati spēj izlemt, kādus sievišķības simbolus viņa vēlas piedēvēt sev, kādus nevēlas. Neatkarīgi no tā, ka Padomju Savienībā pastāvēja uzskats, ka sieviete arī var strādāt visus darbus, kurus strādā vīrieši, neviena no intervētajām sievietēm šim politiski un sociāli radītajam „visu varošās” sievietes tēlam nepakļāvās.
Treškārt, var secināt, ka izskats un ģimeniskums intervētajām sievietēm ir divi svarīgākie sievišķības simboli. Mūsdienās, kad sievietes ir kļuvušas vecākas, viņas vairāk uztrauc tas, ka viņas var zaudēt, jau zaudē vai jau ir zaudējušas labu ārējo izskatu kā vienu no sievišķības simboliem. Visas intervētās sievietes atzīst, ka vecumdienās sievietei par savu ārējo izskatu ir jārūpējas vairāk nekā jaunībā, es pieņemu, ka tas ir tāpēc, ka, tuvojoties vecumdienām, cilvēka, tā skaitā sievietes, ķermenī parādās dažādas „nepilnības”, kuras jāizlabo. Ārējais izskats intervētajām sievietēm ir tik svarīgs, manuprāt, jo tas veido svarīgu sievišķības kapitāla daļu un pilda nozīmīgu funkciju – tas sievieti padara ārēji pievilcīgu gan citu, gan pašas sievietes acīs. Šī pievilcība var palīdzēt sievietei attīstīt savus sociālo kapitālu, jo ārējais izskats var likt citiem cilvēkiem par sievieti atcerēties, iegūt patīkamas atmiņas par viņu, līdz ar to arī izveidot ciešākas, uzticamākas saites ar izskatīgo sievieti, arī emocionālo kapitālu, jo sieviete pati jūtas labāk, kad citiem viņa patīk un viņa arī pati sev patīk.
…
Šis ir kursa darbs SIEVIŠĶĪBAS SIMBOLI KĀ SIEVIEŠU KAPITĀLS PADOMJU SAVIENĪBĀ UN MŪSDIENĀS: RĪGAS PIEMĒRS.