Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.06.2022.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Ķīšezera peldvietas pie Ezermalas ielas peldūdens kvalitātes monitorings monitor', 1.
  • Konspekts 'Ķīšezera peldvietas pie Ezermalas ielas peldūdens kvalitātes monitorings monitor', 2.
  • Konspekts 'Ķīšezera peldvietas pie Ezermalas ielas peldūdens kvalitātes monitorings monitor', 3.
  • Konspekts 'Ķīšezera peldvietas pie Ezermalas ielas peldūdens kvalitātes monitorings monitor', 4.
  • Konspekts 'Ķīšezera peldvietas pie Ezermalas ielas peldūdens kvalitātes monitorings monitor', 5.
  • Konspekts 'Ķīšezera peldvietas pie Ezermalas ielas peldūdens kvalitātes monitorings monitor', 6.
  • Konspekts 'Ķīšezera peldvietas pie Ezermalas ielas peldūdens kvalitātes monitorings monitor', 7.
  • Konspekts 'Ķīšezera peldvietas pie Ezermalas ielas peldūdens kvalitātes monitorings monitor', 8.
  • Konspekts 'Ķīšezera peldvietas pie Ezermalas ielas peldūdens kvalitātes monitorings monitor', 9.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  LIKUMDOŠANAS APSKATS    2
2.  MONITORĒJAMĀS SISTĒMAS KONCEPTUĀLAIS UN PROCESU ĀTRUMUMODELIS    3
3.  OBJEKTA APRAKSTS    4
4.  MONITORINGA PROGRAMMA    4
4.2.  Parametri, to pamatojums un ņemšanas biežums    5
5.  REZULTĀTU IZMANTOŠANA    5
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    6
Darba fragmentsAizvērt

3. OBJEKTA APRAKSTS
Ķīšezers ietilpst Daugavas upju baseina apbgabalā un atrodas Latvijas centrālajā daļā, Daugavas UBA rietumos, Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā. Monitoringa programmai izvēlētā peldvieta ir neoficiāla peldvieta Ķīšezerā, aptuveni 100 m attālumā no Ezermalas ielas, 900 m attālumā no TEC-1, un atrodas aiz dzīvojamo māju pagalmiem (Latvijas ezeri
[bez dat.]
Ezera virsmas platība ir 1740 ha, tā maksimālais garums ir 9 km un lielākais platums 3,6 km. Ezera ūdens tilpums ir 41,7 miljoni m3. Ilggadīgā vidējā notece iztekā ir 456 miljoni m3 un vidējais dziļums ir 2,4 m, bet lielākais dziļums 4,2 m. Ķīšezers ir izteikti eitrofs. Tas ir sekls un tajā uzkrājas augu barības vielas, kā rezultātā tiek veicināta organismu vairošanās, ūdens ziedēšana un skābekļa trūkums, kas, savukārt, var veicināt ezera aizaugšanu. Eitrofikācija ezerā izpaužas kā izmaiņas fitoplanktona sugu sastāvā, aktīvāka viengadīgo mikroaļģu augšana, u.c. (Vides konsultāciju birojs 2011.)

4. MONITORINGA PROGRAMMA
4.1. Staciju skaits un izvietojums
Peldvietas monitoringa programmas ietvaros paredzēts izvietot trīs paraugu ievākšanas stacijas.
1. Stacija paredzēta, lai konstatētu TEC-1 notekūdeņu radīto slodzi.
2. Stacija paredzēta, lai konstatētu peldūdens kvalitāti peldvietā, ko vasaras periodā izmanto cilvēki, rekreācijas nolūkos.…

Atlants