Svarīgo vietu valsts politiskās sistēmas funkcionēšanā kopā ar pašu valsti un politiskajām partijām veido sabiedriskās kustības un pilsoņu iniciatīvie tīkli. Sabiedrības sociālās struktūras, valsts politiskās dzīves komplicēšanās, jaunu sociālo prasību un problēmu rašanās sekmēja valsts politiskās sistēmas robežu paplašināšanos, iekļaujot sevī jaunizveidotās sabiedriskās organizācijas un grupas. Lielā mērā sabiedrības kustību rašanos un attīstība sekmē pilnvērtīgās pilsoniskās sabiedrības veidošanos valstī.
Par pilsonisko sabiedrību saprot vairāku ekonomisko, kultūras, politisko attiecību kopumu, kas attīstās demokrātiskajā sabiedrībā, tas ir, neatkarīgi no valsts ietekmes. Savukārt pati pilsonība ir personas politiskā un tiesiskā piederība pie kādas konkrētas valsts. Tā parasti izpaudās valsts un personas savstarpējo attiecību formā: valsts piešķir personai (pilsonim) tiesības, aizstāv to un veic atbalstu pasākumus ārzemēs. Pilsonim ir stingri jāseko savas valsts likumiem un citiem noteikumiem, ko valsts ir noteikusi iepriekš un censties nepārkāpt tos. Šo tiesību un pienākumu mijiedarbība veido pilsoņa politiski-tiesisko statusu, kas atšķir viņu no citu valstu pārstāvjiem (ārzemju pilsoņiem) un no personām bez pilsonības.…
