-
Franču apgaismotāji par taisnīgu valsti (Monteskjē, Voltērs, Didro, Ruso, Mablī)
Politiskās filozofijas domas attīstība 18.gs. Francijā saistāma galvenokārt ar Anglijas 17.gs. otrās puses domātāju atziņām. Anglijā šīs idejas līdz ar konstitucionālās monarhijas izveidošanos apsīka. Šajā laikā par politiskās domas centru kļuva Francija, kur bija vērojamas būtiskas pārmaiņas sabiedrības noskaņojumā. To var saistīt ar politiskās dzīves attīstību. 17.gs. bija absolūtisma ziedu laiks – absolūtisms Francijā Luija XIII laikā un īpaši Luija XIV valdīšanas sākumposmā sasniedza vispilnīgākās izpausmes, savu kulmināciju. Taču Luija XIV pēdējie trīsdesmit valdīšanas gadi iezīmējās ar dekadentiskām tendencēm. Tā rezultātā un angļu politisko filozofu atziņu ietekmē Francijā sāka parādīties absolūtisma kritikas elementi un pastiprinājās taisnības sabiedrības modeļu meklējumi, kas aizvien pieauga pēc Luija XIV nāves.
Franču apgaismībai politiskajos jautājumos bija raksturīgs priekšstats par to, ka pastāv absolūti standarti, kas noteiktu cilvēku uzvedības un sociālo institūciju atbilstību indivīda brīvības vērtībai. Šādu uzskatu pamatā bija jaunās atziņas fizikā un mehānikā, kā arī angļu politiskā filozofa Džona Loka vispārinātās idejas par sabiedrību. Dabā tika atklāti universāli mehānikas likumi, kas tika attiecināti uz likumsakarībām arī politiskajās un ekonomiskajās norisēs. Indivīdi tika uzskatīti par atomiem, kas pakļauti racionāliem likumiem neatkarīgi no vēsturiskajām īpatnībām, kultūras vai sabiedrisko institūciju attīstībai. 18.gs. sākumā parādās vesela virkne ceļojumu aprakstu, kuros fiksētas dažādu tautu paražas, ziņas par Eiropas valstu likumiem un valstu iekārtu.…
Politiskās filozofijas domas attīstība 18.gs. Francijā saistāma galvenokārt ar Anglijas 17.gs. otrās puses domātāju atziņām. Anglijā šīs idejas līdz ar konstitucionālās monarhijas izveidošanos apsīka. Šajā laikā par politiskās domas centru kļuva Francija, kur bija vērojamas būtiskas pārmaiņas sabiedrības noskaņojumā. To var saistīt ar politiskās dzīves attīstību. 17.gs. bija absolūtisma ziedu laiks – absolūtisms Francijā Luija XIII laikā un īpaši Luija XIV valdīšanas sākumposmā sasniedza vispilnīgākās izpausmes, savu kulmināciju. Taču Luija XIV pēdējie trīsdesmit valdīšanas gadi iezīmējās ar dekadentiskām tendencēm. Tā rezultātā un angļu politisko filozofu atziņu ietekmē Francijā sāka parādīties absolūtisma kritikas elementi un pastiprinājās taisnības sabiedrības modeļu meklējumi, kas aizvien pieauga pēc Luija XIV nāves. Franču apgaismībai politiskajos jautājumos bija raksturīgs priekšstats par to, ka pastāv absolūti standarti, kas noteiktu cilvēku uzvedības un sociālo institūciju atbilstību indivīda brīvības vērtībai. Šādu uzskatu pamatā bija jaunās atziņas fizikā un mehānikā, kā arī angļu politiskā filozofa Džona Loka vispārinātās idejas par sabiedrību. Dabā tika atklāti universāli mehānikas likumi, kas tika attiecināti uz likumsakarībām arī politiskajās un ekonomiskajās norisēs. Indivīdi tika uzskatīti par atomiem, kas pakļauti racionāliem likumiem neatkarīgi no vēsturiskajām īpatnībām, kultūras vai sabiedrisko institūciju attīstībai. 18.gs. sākumā parādās vesela virkne ceļojumu aprakstu, kuros fiksētas dažādu tautu paražas, ziņas par Eiropas valstu likumiem un valstu iekārtu. Šā darba mērķis ir uz Monteskjē darbības piemēra parādīt franču apgaismotāju domas par taisnīgu valsti. Apskatot Monteskjē atziņas, tās salīdzināt ar citu apgaismības laika domātāju – Voltēra (1694-1778), Didro (1713-1784), Ruso (1712-1778) un Mablī (1709-1785) uzskatiem par taisnīguma izpratni attiecībā uz valsts iekārtu un formu, jo visus viņus vienoja Francijai piemērotas iekārtas meklējumi.
