Asinsrites sistēma un sirds uzbūve, un topogrāfija

Apakšējā dobā vēna veidojas, saplūstot labajai un kreisajai kopējai iegurņa vēnai, un savā gaitā uzņem pietekas no vēdera dobuma sienām, pāra orgāniem un aknām.
Kopējā iegurņa artērija veidojas, saplūstot iekšējai un ārējai iegurņa vēnai.
Iekšējā iegurņa artērija savāc asinis no mazā iegurņa orgāniem, sienām un ārējiem dzimumorgāniem.
Ārējā iegurņa vēna ir tiešs augšstilba vēnas turpinājums, tā uzņem pietekas no vēdera priekšējās sienas lejasdaļas.
No pēdas dziļajām vēnām veidojas 2 priekšējās un 2mugurējās apakšstilba vēnas. Tā saplūstot izveidojas viena paceles vēna. Paceles vēna pāriet augšstilba vēnā un tā savukārt- ārējā iegurņa vēnā. Kājā ir divas lielas zemādas vēnas. Tās sākas pēdas mugurējā virsmā. Lielā kājas vēna iet uz augšu pa kājas mediālo virsmu visā garumā un ieplūst augšstilba vēnā, bet mazā kājas vēna iet pa apakšstilba mugurējo virsmu un ieplūst paceles vēnā.
Vārtu vēnas sistēma savāc asinis no vēdera dobuma nepāra orgāniem, izņemot aknas. Tā sākās ar venozajiem kapilāru tīkliem orgānos un beidzas ar venozo kapilāru tīklu aknās. Tā ir apakšējās dobās vēnas papildus sistēma, jo pati sirds nesasniedz. Šīs sistēmas asinis ir bagātas ar barības vielām, kas uzsūcas no gremošanas trakta orgāniem, tajās ir eritocītu sabraukšanas produkti no liesas, insulīns un glikagons no aizkunģa dziedzera. Vārtu vēna izveidojas aiz aizkunģa dziedzera galvas, saplūst 3 vēnām – augšējai, apakšējai apzarņa un liesas vēnai. Talākajā gaitā tā vēl uzņem vēnas no kunģa, aizkunģa dziedzera, 12pirkstu zarnas un žultspūšļa.
…