Tāpēc reālā iekšzemes kopprodukta apjoms paliek nemainīgs un kopējā piedāvājuma līkne nemainās. Viens no faktoriem ir ražošanas resursi. Piemēram, ja ražošanā arvien vairāk piaug nodarbināto skaits un kvalitāte kļūst labāka, tiek izmantota jaunāka un modernāka tehnoloģija, kas paaugstina darba un kapitāla ražīgumu, tad tas dod iespēju palielināt preču un pakalpojumu ražošanu. Līdz ar to kopējais piedāvājums kā īslaicīgā, tā arī ilgstošā periodā pieaug un notiek kopējā piedāvājuma līknes nobīde pa labi no tās sākotnējās pozīcijas. Un tieši otrādi, ja, piemēram, darbaspēka kvalitāte un daudzums zūd, kā arī tehnoloģija tiek izmantota tā pati vecā, tad tas izsauc kopējā piedāvājuma samazinājumu, un kopējā piedāvājuma līkne nobīdas pa kreisi no tās sākotnējā stāvokļa. Vēlviens faktors ir darba stimuli. Viens no darba stimuliem var būt nodokļu likmes. Tās var stimulēt vai ierobežot ražotājus ieguldīt līdzekļus ražošanas attīstībā. Bezdarba pabalsti ir līdzīgi šim piemēram. Tie var stimulēt cilvēku atrast darbu vai arī otrādi. Ja darba stimuli sekmē ražošanas attīstību, tad kopējais piedāvājums palielināš un kopējā piedāvājuma līkne nobīdās pa labi no tās sākotnējās vietas. Klimatiskie apstākļi ir vēlviens faktors, kas ietekmē kopējo piedāvājumu. …
