Varas dalīšana ir viens no mūsdienu demokrātijas pamatprincipiem. Varas dalīšanu ierosināja franču apgaismības laikmeta filozofs Šarls Luijs de Monteskjē savā 1748. gadā publicētajā darbā "Par likumu garu". Saskaņā ar viņa teoriju, valsts varu sadalot starp izpildvaru, likumdevējvaru un tiesu varu. „Jēdziena izcelsme ir meklējama jau Aristoteļa un Polībija darbos. Dažādu valsts institūciju un to darbības jomu sadale teorētiskos plauktiņos - likumdevēja vara, izpildvara un tiesu vara - ir ne vien interesants prāta vingrinājums, bet arī noderīga metode valsts pārvaldes sistēmas analīzei un salīdzinājumam.” [3.] „Varas dalīšanas doktrīna ir svarīgs liberālās demokrātijas princips.”[1;290]
Katrā demokrātiskā valstī, lai tā spētu funkcionēt pēc demokrātiskiem principiem, nepieciešamas vēlēšanas. „Vēlēšanu sistēmas pēc tā, kā balsis tiek pārvērstas amatos, var tikt iedalītas divās lielās kategorijās. Pastāv mažoritārās sistēmas, kurās lielākās partijas iegūst proporcionāli lielāku vietu skaitu nekā proporcionālo balsu skaitu, ko iegūst vēlēšanās. Tas palielina vienas partijas iespējas iegūt vairākumu parlamentā un valdīt.(..)
…
