Reiz dzīvoja Apelsīns. Viņš karājās lielā, lielā savvaļas kokā. Kādus četrus metrus virs zemes. Viņam bija kādi divsimts brāļi un māsas. Tie bija diezgan līdzīgi viens otram. Viņi tāpat kā cilvēki auga. Sākumā bija maziņi, pēc tam kā pusaudži ar saviem niķiem un stiķiem. Pēc tam jau viņi kļuva pieauguši. Citam atšķīrās deguni, citam bija zilas acis, citam brūnas, bet ausis gan apelsīniem nebija, jo citādi tas nebūtu apelsīns. Vien atšķirība gan bija no cilvēkiem, apelsīni līdz ar augšanu mainīja krāsu. Sākumā tie bija zaļi, tad dzelteni, bet pēc tam oranži un sulīgi.
Kādu dienu pie apelsīniem viesojās kāds zinātnieks, un tā diena apelsīniem nebija laimīgākā. Dažus no brāļiem un māsām paņēma zinātniskam eksperimentam. Apelsīni ļoti raudāja, jo viņu liktenis bija bēdīgs. Viņu dzīve bija ļoti īsa. Par to viņi skuma visvairāk. Visvairāk raudāja viens apelsīns, vārdā Apelsīns. Viņa lielās un milzīgās asaras bira pie zemes.…
