Pirmatnējā māksla

Paleolīts
Senais akmens laikmets jeb paleolīts bija visilgākais periods cilvēces vēsturē: šai laikā izveidojās cilvēka bioloģiskais tips. Apguvis zināmas darba iemaņas, cilvēks sāka darināt ļoti vienkāršus darba rīkus.
Šā perioda vēstures gaitā var vērot vairākas attīstības pakāpes. Tās ir- senais jeb agrais paleolīts; vidējais paleolīts; vēlais paleolīts. Ģints izveidojās un pirmie tēlotājas mākslas darinājumi radās vidējā paleolīta beigās, tā saucamajā Mustjē laikmetā, kā arī visā vēlajā paleolītā- Orinjakas (40.-35. gadu tūkst. p. m. ē.), Solitrē (35.-25. gadu tūkst. p. m. ē.) un Madlēnas (25.-12. gadu tūkst. p. m. ē.) laikmetā.

Mustjē laikmets
Cilvēks maina priekšmeta formu un veidu, ne tikai, lai radītu praktisku rīku. Tādas ir nelielas plāksnes ar izkrāsotām joslām un plankumiem un iedobtām bedrītēm, kas kārtojas noteiktā ritmā (Laferasī alā Francijā).
Vēlā paleolīta sākumā radās visi tēlotājas mākslas veidi: gleznojumi uz alu sienām un griestiem, cilnis un apaļskulptūra, gravēti zīmējumi uz akmens, kaula, raga. Zīmējumus darināja ar krama kaltu, reizēm vienkārši ar pirkstu uz māla slāņa, kas klāja alu sienas.
Gleznoja ar primitīvām otām vai tieši ar roku; dažos gadījumos pirms gleznojuma iegravēts zīmējums. Pirmatnējais mākslinieks gleznoja ar dzelteno, sarkano un brūno okeru, kvēpiem un merģeli.
Minerālkrāsas šķīdināja dzīvnieku taukos.
Apaļskulptūras darināja no mīkstajām akmens šķirnēm, raga un kaula. Tās parasti bija neliela apjoma.
Ciļņus cirta vai nu uz atsevišķiem akmeņiem, vai uz alu sienām, izmantojot sienas virsmas dabiskos izciļņus.
Gandrīz visi sižeti ir no dzīvnieku dzīves. Parasti attēloti zirgi, brieži, vērši, bizoņi, degunradži, lauvas, lāči.
…