Tomēr pasīva pretošanās okupācijas varai un ideloģijai turpinājās lī pat tās sabrukumam. Tie bija demokrātiski un nacionāli noskaņoti cilvēki, kuri 18.novembrī savos māju logos izlika aizdegtas svecītes, kas kategoriski bija aizliegts kā arī dedzināja svecītes pie Latvijas brīvvalsts inteliģences un politisko darbinieku kapu vietām. Baltijas valstu nacionālos svētkos atsevišķi cilvēki nakts laikā izkāra nacionālos karogus par ko draudēja nepatikšanas un vizīte čekas namā. Bija arī padomju varai nevēlami disidenti, kuri srarptautiskajai sabiedrībai adresēja protesta vēstules, atgādinot par Baltijas valstu okupāciju, par rusifikācijas gaitu. Fakts par disidentu darbību bieži tika noklusēts vai arī viņi tika attēloti kā Rietumu spiegi, kuri vēlas iznīcināt labāko valsts iekārtu pasaulē. Šos cilvēkus tiesāja, bet ja to nevarēja pierādīt, viņus ieslodzīja psihiatriskajās slimnīcās. Šo cilvēku vidū ir G.Astra, I.Cālītis un L.Doroņina - Lasmane. Arī daži mākslinieki ar savu mākslu protestēja un kariķēja pastāvošo režīmu, piemēram Knuts Skujenieks, I.Kalniņš. …
