Ķeltu kara māksla

Ievads
Darba mērķis ir uzzināt kaut ko par ķeltu karotājiem un cīņu gaitām pasaules arēnā. Šī darba veikšanai pirmkārt ir nepieciešams izzināt ķeltu kultūru kā tādu, lai tālāk varētu izdarīt secinājumus šaurākā mērogā. Lai varētu izdarīt šos secinājumus par šīs, tā teikt cilts, karamākslu, vispirms ir jānodefinē kas tad īsti ir ķelti. Kā jau minēju ķelti bija vairāk kā cilts, kura runāja ķeltu valodā un apdzīvoja vairāk nekā pusi Eiropas - Galliju, Britānijas salas, ievērojamas platības tagadējās Vācijas rietumos un dienvidos, daļu Pireneju pussalas, Ziemeļitāliju un pat gaļu Balkānu pussalas. Bet tad ķeltus apspieda ģermāņi un romieši un ķelti kopā ar pārējiem Romas provinču iedzīvotājiem tika pakļauti romanizācijai. Ķeltu priekšteči parādījās 5. gadu tūkstotī p.m.ē. Centrāleiropas dienvidu daļā, tagadējās Austrijas un Vācijas teritorijā. Daži pētnieki apgalvo, ka ķeltu ceļošanas kāre bija viņu atšķirīgā pazīme citu Rietumeiropas tautu vidū. Daudz kas top skaidrāks par ķeltu garīgo kultūru, sociālo organizāciju un rituāliem, ja pieņem, ka viņiem ceļojumi bija reliģiska nepieciešamība. Ķeltu kultūra, valoda un reliģija būtiski ietekmēja pārējās Eiropā, uz ziemeļiem no Alpiem dzīvojušās tautas, tādēļ var droši teikt, ka ķeltu paradumi un kultūra ir būtisks faktors civilizācijas attīstībā.

Ķeltu karotāji
Ķeltu ieroči
Ķeltu karotāja raksturošanu var sākt tikai tad, kad ir raksturoti viņa ieroči. Ar saviem ieročiem viņi izcīnīja asiņainas cīņas cauri Eiropai. Šķēps bija viens no visvecākajiem un svarīgākajiem, rokā turamajiem ieročiem. Šķēps bija viens no primārajiem ieročiem, kurus ķelti izmantoja cīņās Eiropā ,kad svarīgi bija ieturēt distanci. Ķelti izmantoja dažāda veida šķēpus un viens no tiem bija tā saucamais „La Tene”. Šķēpa uzgalim bija viļņota forma ,tas bija gandrīz četrdesmit centimetrus garš un uzmaukts uz vairāk kā divus metrus gara oša kāta. Plašāk lietoti tomēr bija parastie lapveida uzgaļa šķēpi, kuri bija ne mazāk nāvējoši. Tomēr visiecienītākais ierocis ķeltiem bija zobens. …