| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Pelēkā vilka raksturojums | 4 |
| 1.1. | Klasifikācija | 4 |
| 1.2. | Izplatība | 5 |
| 1.3. | Vilka uzbūve | 7 |
| 1.4. | Vilku bara sociālie stāvokļi | 10 |
| 2. | Vilka attiecības ar cilvēkiem | 12 |
| 3. | Vilku medības | 13 |
| 3.1. | Vilku medību sezona 2006/ 2007 | 13 |
| 3.2. | Vilku medību sezona 2007/2008 | 14 |
| 4. | Vilku aizsardzība Latvijā | 16 |
| Secinājumi | 18 | |
| Izmantotā literatūra | 19 |
Pieauguša dzīvnieka ķermenis spēcīgs, no sāniem ir nedaudz saplacināts, krūškurvis liels, vēders ierauts; mugura taisna ar nedaudz piepaceltu, izliektu skaustu, spēcīga un ne visai lokana. Pieauguša dzīvnieka garums no purna gala līdz astes galam parasti ap 140-150 cm, ķermeņa svars visbiežāk 35- 60 kg. Tēviņi augumā nedaudz pārspēj vienaudzes mātītes. Tēviņiem turklāt ir masīvāka galva. [1.]
Kājas garas, samērā tievas, bet muskuļainas un spēcīgas. Kāju pirksti vilkam ir gari, tādēļ pēda izskatās iegarena ovāla, nagi truli. Skrienot nagi pieskaras zemei, notrulinās, aplūst, bet aizvien ataug no jauna. Pret ievainojumiem un aukstumu pēdu aizsargā biezie ādas spilventiņi, kas kopā ar strupajiem nagiem ir labs atbalsts un pasargā kājas no slīdēšanas. Pelēkais vilks ir pirkstminis: pie zemes pieskaras tikai nagi un biezie ādas spilventiņi. [5.]
Aste: 30–50cm gara, nokarena, gari apmatota.
Uz muguras apmatojums ir pelēks ar dzeltenbrūnu jeb rūsganu nokrāsu. Vēders un kājas ir gaišākas – bāli vai dzelteni pelēcīgas; lūpas gaiši sirmas, vaigi iedzelteni, purns dzeltenpelēks, piere sirma, ausu malas melnas, pavilna bieza, iepelēka. Vilka apmatojuma krāsa mainās atkarībā no gadalaika, dzīves apstākļiem un dzīvnieka vecuma. Divas reizes gadā vilks maina apmatojumu. [9.]
Galva vilkam liela, ar platu, spēcīgu pieri, purns samērā plats, bet salīdzinājumā ar masīvo pieri izskatās smails. Ausis smailas, lielas, kustīgas. Lielās, dzelteni rūsganās vai gaiši brūnās acis novietotas ieslīpi un izskatās iegrimušas pierē.…
