Kad pienāk pavasaris, dienas kļūst garākas un gaisa temperatūra paaugstinās. Augiem šis laiks ir sākums „ cīņai par vietu zem saules”. Sīkas aļģes, ūdensziedi un citi nelieli augi ir pirmie, kas sāk augt. Gar ezera malu un citās purvainās vietās skalbes, niedres un citi augi arī sāk veidot jaunus, zaļus dzinumus un lapas. Pavasarī vienas no pirmajām ezeros uzzied ūdensgundegas. Vienu no pirmajiem krāsainiem paklājiem, kas plešas ezera tuvumā, veido pļavas ķērsas rozā ziedi. Jaunie ciesu dzinumi izaug no sakneņiem, kas atrodas purvainajā ezera vai upes piekrastes augsnē. Krastu grīslim atveras vīrišķās ziedkopas u no putekšņlapām izplatās dzelteni putekšņi. Sievišķās ziedkopas atrodas zemāk un atveras vēlāk. Gar ezeru un upju krastiem bieži aug vītoli. Pavasarī tie sveicina ar spurainām spurdzēm. Spurdzēs ir sakārtoti ziedi. Bites un citi kukaiņi apciemo vītolu spurdzes, lai ievāktu nektāru, putekšņus un apputeksnētu. Arī vējš pārnes putekšņus no zeltainajām vīrišķajām spurdzēm un zaļganajām sievišķajām spurdzēm, kuras parasti veidojas un citiem vītolu kokiem. No resna, zaraina pazemes stumbra izaug purva skalbes lapas. Tā ziedēs vēlāk .Parastās skalbes apziednis sastāv no diviem dzelteniem vainaga gredzeniem, kas atšķiras pēc formas. Katrā gredzenā ir trīs apziedņa lapas. Zobenveida lapu dēļ šo augu sauc arī par zobena skalbi. …
