Pēc Padomju Savienības sabrukuma valstis, veidojot subreģionus, centās nojaukt veco dalījumu Austrumos un Rietumos, jo nu tas bija principa jautājums – nesaglabāt polaritāti, bet veidot multilaterālas valstu attiecības, kas palīdzētu cīnīties par savām interesēm.
Tāpat arī Eiropas Savienība 90.gados bija parādījusi lielu interesi par subreģionāliem veidojumiem. Atsevišķu subreģionu veidojumi bija veiksmīgi, jo tie palīdzēja atrisināt problēmas CAE valstīs, kas saistītas ar iestāšanos procesu ES. Subreģionu problēmu risināšana dažbrīd bija veiksmīga arī tāpēc, ka tā risināja problēmas, kuras ES nebija laika vai līdzekļu risināt. Reģionālie un subreģionālie mēģinājumi sastrādāties varēja mēģināja nojaukt dalījumu starp iekš un āra Eiropu, kā arī menedžēt kaimiņu attiecības, tādējādi vairojot mieru, stabilitāti un arī labklājības līmeni Eiropā un ap tās teritoriju.…
