Krievijas armijā nacionālu karaspēka daļu bija maz, jo cara valdība īpaši neuzticējās impērijas tautām. Īpašu rezonansi izraisīja Krievijas Domes latviešu deputāta Goldmaņa iesniegums virspavēlniecībai, kurā viņš ierosināja dibināt latviešu strēlnieku bataljonus. Krievijas valdošās aprindas neuzticējās latviešu karavīriem, taču stāvoklis Rīgas frontē bija tik kritisks, ka armijas virspavēlniecība deva savu piekrišanu 1915. gada 1. augustā sākt veidot latviešu nacionālos formējumus.
Bija novērojams ļoti liels brīvprātīgo pieplūdums un īsā laikā izdevās noformēt trīs bataljonus, kas tika svētīti kaujās Rīgas pievārtē.
Pirmās cīņas notika 1915. gada oktobrī, kurās bataljoni izrādīja lielu entuziasmu. Krievijas armijas vadība izveidoja astoņus latviešu kaujas bataljonus un vienu rezerves bataljonu, kuri vēlāk tika pārveidoti par pulkiem.…
Esejā izteikta doma par to, ka latviešiem nevajadzēja dibināt savus strēlnieku bataljonus, kas pamatota ar faktiem (gadskaitļiem, zaudējumiem, cipariem utt). Apjoms - 1,5 lpp., font size - 12, Atstarpe starp līnijām - 1,5.
