Pirmos četrus pēckara gadus var sadalīt divos aptuveni vienādos hronoloģiskos posmos.
1945.-1946. gadā vēl nebija īstas skaidrības par to, kā veidosies attiecības starp bijušajiem sabiedrotajiem. Pastāvēja ilūzija par to, ka būs iespējama sadarbība starp PSRS un Rietumvalstīm. Amerikāņu politiķu vidū kara laikā un uzreiz pēc kara bija visai plaši izplatīts uzskats, ka pēckara pasaulē būs iespējama harmoniska lielvalstu sadarbība un ka tradicionālā starptautiskā politika, kurai raksturīga cīņa par ietekmes sfērām, vairs nav aktuāla. ASV prezidents Rūzvelts kara laikā sapņoja par to, ka pēckara pasauli pārvaldīs „četri policisti” – ASV, Lielbritānija, Ķīna un PSRS.
Tomēr jau kara laikā bija pastāvējušas domstarpības starp Padomju Savienību un tās Rietumu sabiedrotajiem. Karš Tālajos Austrumos vēl nebija beidzies, kad kļuva skaidrs, ka harmonija nav iespējama. Taču pagāja zināms laiks, kamēr ASV sabiedrība un politiķi pilnībā aptvēra jaunās pēckara pasaules realitātes. Turklāt kara laikā ekonomiskajam uzplaukumam sekoja atslābums, pieauga inflācija, un daudzi amerikāņi uzskatīja, ka Amerikai nav jānodarbojas ar Eiropas problēmām, jo tādu ir pietiekami daudz pašu mājās.…
