Pirms uzsākt analizēt masu mēdiju1 kultivētos tēlus, to īpatnības, aktualizētās identitātes, mūsuprāt nepieciešams noskaidrot pašu mēdiju vietu mūsu kultūras kontekstā, to uzticamību. Attiecībā pret sabiedrību tie pirmām kārtām ir tirgotāji. Pārdodot informāciju, tie gūst peļņu un attaisno savu pastāvēšanu. Tādejādi tie nav nesavtīgi, neitrāli indikatori, kas bezkaislīgi spēj atspoguļot mūsdienu cilvēkam pašam sevi, bet drīzāk manipulētāji, kas darbojas savas peļņas interesēs. M.Edvards apgalvo2, ka primārā vīriešu žurnālu loma ir rosināt un postulēt lasītāju vidū "tērēšanos" sava tēla spodrināšanai. Tas vērojams, gan vērtējot patēriņa preces, gan vizuāli iespaidīgo jaunā stila eliti. Viņš akcentē, ka šāda kultūras industrija kultivē cilvēkos nepareizu izpratni par vērtībām.
Līdzīgu vērtējumu pauž arī A.Kleckins3: "Mūsdienu sabiedrībā pašlaik pastāv modelis patērēt nevis ražot. Masu mēdiji to pasvītro un audzina. Viss smaguma punkts tiek likts uz to, kā piespiest cilvēku vairāk pirkt, jo ražošana ir atkarīga no pārdošanas. Par vērtību ir kļuvusi ekskluzitivitāte un šovs. Dzīves jēga ir tuvinājusies iespējai "forši dzīvot", nevis veidot nākotni. Prasmei, meistarībai kaut ko darīt ir arvien mazāka nozīme.…
