Vecajā jeb konvenciālajā rentgenā izmanto filmas, uz kurām veidojas attēls, kuru pēc tam attīsta tumšā laboratorijā ar speciāliem ķīmiskajiem šķidrumiem, attīstītāju un fiksācijas šķidrumu. Šis process ir jau novecojis un neērts, jo šis process ir jāveic tumsā un tas ir laikietilpīgs un kaitīgs process. Digitālajā rentgenā filmas attīsta pateicoties jaunajām tehnoloģijām, kur ir speciālas iekārtas, kas attīsta un nolasa filmas. Arī filmas ir citādas, jo izmanto fosforplates, uz kurām jonizācijas procesā veidojas bildes un ieliekot šo plati speciālā aparātā, kas nolasa fosforplati, tiek iegūts attēls. To var izprintēt vai arī iegūt kā digitālu fotoattēlu. Vēl filmu un fosforplašu vietā var izmantot sensorus, kas atrodas kastu vietā uz statīva, kas uzreiz nolasa iegūtos jonizācijas lielumus un nosūta datus uz datoru, kur datus analizē dators un veido attēlu un to var uzreiz aplūkot vai izprintēt un nosūtīt radiologam.…
