Sievietēm adresēto žurnālu, kultivēto tēlu un identitāšu analīze kļuva populāra pagājušā gadsimta 70.gados. Viena no pirmajām autorēm, kas uzbruka tai laikā aktuālajam "laimīgās mājsaimnieces" tēlam bija Betija Frīdana (Betty Friedan)1 (1963). Viņu uztrauca tēls, kas tiek kultivēts plašsaziņas līdzekļos. Viņasprāt tā bija sieviete - jauna, gandrīz bērnišķīga, sievišķīga, maiga un pasīva. Tās pasaule robežojās ar guļamistabu, virtuvi, seksu, bērniem un māju. Protams, sekss ārpus laulības netika apspriests. Par šīs sievietes interesēm tika pasludinātas - ēdiena gatavošana, apģērbs, kosmētika, mēbeles un mājokļa iekārtošana, problēmas, kas attiecas uz jaunas sievietes ķermeni. Bet, kur bija šīs sievietes domas un idejas, kur bija prāta un iedvesmas pasaule? B.Frīdena uzdeva šos jautājumus visai sabiedrībai.…
