Gēnu inženierija
Gēnu inženierija ir dažādu produktu iegūšana, izmantojot mikroorganismu, nonāvēto vīrusu, augu un dzīvnieku šūnas.
Izsenis izmantota, piem., siera, vīna un alus gatavošanā.
70. gados radusies par pastāvīgu zinātnes nozari.
Mērķis – izmantojot dzīvu organismu ģenētisko materiālu, kā arī mākslīgi radītus gēnus, pārveidot organismus.
Kā tas notiek?
GI ar biokatalizatoru – enzīmu – palīdzību DNS dubultspirāle tiek pārrauta un izņemti ārā gēni, kas nosaka konkrētu vēlamo īpašību.
Tādā pašā veidā tiek atvērta otra organisma DNS, kurā ievieto un ar enzīmu palīdzību nostiprina svešos gēnus.
Reizēm nepieciešams lietos arī vīrusus, lai piespiestu organismu pieņemt svešos gēnus.
Izmainītā DNS tiek ielikta atpakaļ šūnā.
Ir radīts jauns organisms, kura īpašības iedzims tā pēcnācējos.
Atšķirības
Galvenā gēnu inženierijas atšķirība no tradicionālās krustošanas ir tā, ka iespējams pārkāpt tradiconālās sugu robežas.
Tomēr gēnu nav iespējams novietot noteiktā hromosomas vietā, taču tā aktivitāte ir atkarīga no līdzās esošajiem gēniem un novietojuma hromosomā, tas nozīmē, ka rodas neparedzēti blakusefekti un var izpalikt gaidītais rezultāts.…
