Naktī no 1934. gada 15. uz 16. maiju Kārlim Ulmanim paklausīgā paramilitārā organizācija, aizsargi, ar dažu armijas vienību palīdzību ieņēma valdības ēkas, radio. Jaunā, autoritārā valdība atlaida Saeimu un aizliedza politiskās partijas. Tas viss varētu šķist ļoti agresīvi un tautai nelabvēlīgi, bet jau apvērsuma mierīgais sākums un norise rādīja, ka Ulmanis nav noskaņots vardarbīgi. Apvērsums bija bezasiņains, līdzīgs apvērsumiem, kas 1930. gados pārstaigāja visu Vidus – Austrumeiropu. Tas pierādīja, ka Ulmanis ir labvēlīgi noskaņots pret tautu, valsti. Viņš to vēlējās uzlabot, attīstīt, un, lai cilvēkiem ir laba, pārtikuša dzīve.
Ulmanim izdevās panākt zināmu rūpniecības uzplaukumu. 1938. un 1939. gadā rūpniecības produkcijas vērtība apmēram par 66% pārsniedza pirmskrīzes (1929.g.) līmeni. Šajos Ulmaņa valdīšanas gados krietni pieauga strādnieku skaits – no 71 tūkst. 1929. gadā līdz 117 tūkst. 1939. gadā. Par galvenajām nozarēm bija kļuvušas vieglā un pārtikas rūpniecība, enerģētika un kurināmā rūpniecība. Ulmanis bija tautas cilvēks ar sirdi, viņš labprāt tikās ar cilvēkiem, apmeklēja teātri, operu. …
