Šobrīd digitālo ierīču un tehnoloģiju attīstība ir novedusi pie digitāla produkta patēriņa
lielākā mērā nekā drukāto informācijas nesēju iegāde. Visus drukātos medijus un līdzīgus
produktus, piemēram, grāmatas, var pārformatēt digitālā variantā, no kā nav nepieciešamības
pēc drukātiem preses izdevumiem. Taču šāda tendence ir ne tikai pieaugušiem cilvēkiem, bet
arī skolēniem – īpaši tiem, kuri mācās vidusskolā. Tātad no tā rodas šīs tēmas aktualitāte. Kādi
ir
iemesli šādai tendencei? Kas ietekmē bērnu izvēli starp drukātajiem medijiem vai
digitālajiem? Kā arī vai mediju formāts var ietekmēt 16 līdz 19 gadus vecu bērnu ieinteresētību
par viņu mediju produktiem? Vai vēl vispār ir nepieciešamība pēc drukāta formāta medijiem?
Pētījuma problēma: Kāpēc jaunieši izvēlās tieši to, vai citu mediju satura formātu un
kādi ir faktori, pēc kuriem viņi to izvēlās?
Pētījuma hipotēze: Skolēnu vidū pārsvarā dominē digitāla formāta mediju
izmantošana, nekā drukāto. …
