Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kas iziet no kopēja sākumpunkta (leņķa virsotnes). Leņķi var definēt arī kā figūru, ko veido sākumpunktā fiksēts stars, kuru griež ap šo punktu līdz uzdotajam stāvoklim - tādā gadījumā leņķis ir stara pagrieziena mērs. SI sistēmā leņķus pieņemts mērīt radiānos, taču biežāk izmanto leņķa grādus, minūtes un sekundes.
Leņķiskie izmēri visbiežāk tiek ierobežoti ar pilnu riņķa līniju, tas ir 360°, un tiek mērīti ar tehnikā un metroloģijā pielidojamām metodēm (izņemot meteoroloģiskos un astronomiskos mērījumus) ar kļūdu 0,5÷1´. Praktiski leņķisko mērījumu pilnais diapazons nepārsniedz D = 2000-4000.…
