Nafta pludmalēs, transportlīdzekļu izplūdes gāzes, gruži un daudzi citi atkritumi tiek saukti par piesārņojumu, jo tie piesārņo mūsu apkārtējo vidi. Piesārņojums var ietekmēt mūsu veselību un kaitēt dzīvniekiem un augiem. Mēs piesārņojam savu apkārtni ar visādiem ķīmiskiem atkritumiem no rūpnīcām un spēkstacijām. Šīs vielas ir modernā dzīvesveida nevēlamās sekas. Piesārņojums būtībā nav nekas jauns - jau pirms simts gadiem no rūpniecībā izplūda lieli kaitīgi dūmu mākoņi. Taču tagad ir daudz vairāk rūpnīcu un daudz vairāk piesārņojumu veidu. Katrā zemes stūrītī, pat Antarktīdā un augstajā Everestā, piesārņojums izplatās pa zemi, gaisu un ūdeni. Zinātniekiem vēl daudz jāpēta dabas piesārņojuma problēmas, lai gan jau tagad ir zināms veids, kā to kontrolēt. Piesārņojumu iespējams samazināt, attīrot notekūdeņus un lietojot materiālus, kuri zemē bioloģiski sadalās un izzūd. Bet lai attīrītu dabu no piesārņojuma ir vajadzīgi līdzekļi. Līdzekļus valsts dod vides piesārņojuma iestādēm, lai tās rūpējas par dabu un to aizsargā no piesārņojuma.
Bez piesārņojuma, kas rodas ikdienā, ir arī piesārņojums, kuru izraisa dažādas avārijas, piemēram, ja no kuģa izplūst nafta un okeānā izveidojas naftas slānis.
…
