Eduards Kalniņš daudz strādāja ar eļļas krāsām plenērā, pilnveidojot kompozīcijas izpratni, vērojuma trāpīgumu un gleznojuma svaigumu, kas viņam izveidojās specifisks – ar valgas, šķietami nenožuvušas virsmas iespaidu.
Īpaši piesaistīja ūdeņi, mākoņainas debesis, lietainas, apmākušās dienas, atspīdumi pielijušā krastmalā un ielās, palsa agra rīta migla jūrmalā, mikla gaisa un dūmakas efekti.
Iecienītajos horizontālajos formātos dominēja apgaismojumā, tonālajās un krāsu attiecībās niansēti tvertas noskaņas – ziemeļnieciski paskarbas, Baltijai raksturīgas.
Gleznieciskā jaunreālisma, sevišķi beļģu paraugu ietekmē, mākslinieks aizrāvās ar apdares paņēmieniem, izkopa sulīgu, ekspresīvu gleznojumu.
Raksturīgākie darbi.
Eļļas glezna "Plostnieki“ (1935.g) - Laikabiedru kritika "Plostniekus" novērtēja kā vienu no augstākajām starpkaru perioda žanra glezniecības virsotnēm Latvijā.
Turpinot portāla "Delfi" un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) kopīgo projektu par 100 dārgumiem Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā 57.dārgumu no muzejiem, eksperti piedāvā tieši šo gleznu.
…
