Mēs nevertējam ģimeni tā, kā tas vajadzētu, pieškiram par maz uzmanības saviem radiniekiem, vīriem un sievām un tāpēc bieži neredzam, ka sākam zaudēt to, ko tik stipri vēlējamies. Daži arī domā, ka viegli atradīs citu cilvēku, ar kuru varēs izveidot jaunu ģimeni, nedomājot, ka tas nemaz nav tik viegli. Attiecību veidošana pieprasa no mums daudz spēku. Daži cilvēki domā, ka vispirms ir pilnīgi jāpieveršās karjerai, jānopelna pēc iespējas vairāk naudas un tikai tad sāk domāt par ģimeni. Tas nebūtu tik slikti, ja tas nebūtu tik vēlu. Cilvēki arvien biežāk sāk domāt par ģimenes izveidošanu un pirmo bērnu laišanu tikai pēc 30 gadiem. Sievietēm tas rada lielas prioblēmas, jo nav jau noslēpums, ka sievietei pēc 30 ir daudz grūtāk izveidot ģimeni. Dzemdējot pirmo bērnu pēc 30 gadiem ir lielāks risks gan mātei, gan bērnam, nekā tām sievietēm, kas dzemdē to līdz 25 gadu vecumam.
Turpretīm ir arī slikti, ja vēl pavisam jaunas meitenes paliek stāvoklī, jo viņas vēl nav gatavas izveidot ģimeni. Ļoti bieži viņas paliek vienas un līdz ar to nevar nodrošināt bērnam visu to, ko viņam vajadzēs, nevar dot to mīlestību, ko var dot abi vecāki. Līdz ar to arī bērnam, izaugot būs problēmas attiecību veidošanā.
Runājot par ģimenes funkcijām, paša dibināta ģimene, salīdzinājumā ar vecāku ģimeni, pilda arī reproduktīvo funkciju – apmierina cilvēka vajadzību pēc pecnācējiem. Ja ģimene ir laimīga un tur valda mīlestība, sapratne, tā arī pilda visas iepriekš minētas funkcijas.
…
