1. identitāte
Sevišķums, savdabīgums, īpatnību kopums, (piem. Etniskā identitāte ar ko konkrēta tauta atšķiras no pārējām). Tas pie kādām sociālajām grupām cilvēks pazinās sevi piederam.
2. vērtības
Pozitīvo īpašību kopums, kas nosaka (lietas, parādības, darbības) noderīgumu, nozīmīgumu, izmantošanas iespējas, iedarbīgumu; cilvēku darbības sfērā – pozitīvo īpašību kopums, kas saistīts ar garīgo sfēru, kultūru, morāli, māksliniecisko un estētisko sfēru, cilvēku savstarpējām attieksmēm u. tml.
Lietas, fakti, parādības, paradumi, principi, kam piemīt pozitīvo īpašību kopums un ko cilvēks savā apziņā uztver kā sev vai citai personai būtiski nozīmīgus, vēlamus konkrētos vēsturiskos apstākļos, noteiktā kultūrā un konkrētā sabiedrībā, kā arī kas sekmē viņa personības veidošanos. Vērtības izpaužas vienībā ar principiem, normām, mērķiem, ideāliem un raksturo attieksmi pret kultūru, darbu, valsti, cilvēkiem un sevi pašu.
3. sociālā loma
Sociāla loma ir steriotipisks cilvēka uzvedības modelis, kas ir objektīvi noteikts ar personības sociālo pozīciju privātajās vai publiskajās attiecībās. Lomu nosaka:
• Nosaukums
• Indivīda sociālais stāvoklis
• Veicamās funkcijas sociālajā sabiedrībā
• Apkārtējo gaidas
…
