-
Juridiskā specifika
Runa ir radošs darbs – autordarbs un izpildītājdarbs. Abus saista improvizācija, jo gatavs runas teksts rodas, tikai to runājot publiski. Pie tam, oratora runas ārējai izpausmei jāsaskan ar viņa iekšējo jūtu pasauli.
„Mums ir tikai četrēja saskarsme ar cilvēkiem. Mūs vērtē, par mums spriež pēc četriem rādītājiem : ko mēs darām, kā mēs izskatāmies,ko runājam un kā runājam.”
Ir būtiski 14 polemikas un uzstāšanās efektivitātes nosacījumi, kas ļauj, tos ievērojot, panākt lielāku un ticamāku uzstāšanās pārliecināšanas spēku.
1.(Homēra likums). Argumentu secībai ir nozīme runas pārliecināšanas momenta paaugstināšanā. Ieteicamākais veids argumentu izkārtojumam runā ir: spēcīgie argumenti – vidējie – visspēcīgākie. Jāatceras, ka nereti procesa virzītājs, persona, kuras kompetencē, ir izlemt lietas iznākumu, meklē vājās vietas ( argumentus) runātāja izteikumos.…
1. (Homēra likums). Argumentu secībai ir nozīme runas pārliecināšanas momenta paaugstināšanā. Ieteicamākais veids argumentu izkārtojumam runā ir: spēcīgie argumenti – vidējie – visspēcīgākie. Jāatceras, ka nereti procesa virzītājs, persona, kuras kompetencē, ir izlemt lietas iznākumu, meklē vājās vietas ( argumentus) runātāja izteikumos. Lietas iznākumu nosaka kvalitāte ( ticamība, atbilstība lietas faktiskajiem apstākļiem, personām ). Vērtējot runā ietveramos vai noraidāmos argumentus jāapsver fakts, kā tos uztvertu lēmējinstitūcija ( tiesa,tiesnesis). Tiesu oratoram vienmēr jābūt gatavam adresēt pretējai pusei spēcīgus un pārliecinošus argumentus. Tādus var veidot uz dažādiem pamatiem – uz likuma,faktu, likuma piemērošanas faktu vai tiesību iztulkojuma pamata. Efektīvs juridiskais arguments ne tikai atzīst, ka pastāv stiprāks arguments, bet arī paskaidro, kādu iemeslu dēļ oponenta arguments nevar tikt piemērots.
