Pozitīvisms (no lat. positivus, fr. positivisme) ir 19. gs radies filozofijas virziens, kura piekritēji apgalvoja, ka ka tiecas pēc īstām, pozitīvām zināšanām, kas balstītas pozitīvā pieredzē. Pozitīvisms ietekmēja sabiedrību pētošās nozares – socioloģijas – rašanos.
Pozitīvisma idealoģija
Pozitīvisma piekritēji noliedz filozofijas īpašo lomu starp citām zinātnēm. Tajā laikā filozofiju dēvēja par visu zinātņu māti, tācu pozitīvisti iebilda, ka katra zinātne spējot attīstīties bezgalīgi, tāpēc filozofija nav vajadzīga. Patiesība zinātnēs, kas pēta parādību pasauli, pozitīvistu uztverē ir relatīva, bet nodarbošanās ar zinaātnēm, kas neizriet no pieredzes, vispār neatzīst. Tiek uzskatīts, ka pozitīvisma zināšanas ir bāzētas pieredzē un šādi tās atšķiras no māņticības, reliģijas un metafizikas, kā nezinātniskiem izziņas veidiem.
…
