Pirmā grāmata.
1.Pirmajā grāmatā norisinās dialogs starp Sokratu, Glaukonu, Kefalu, Polemarhu, Trasimahu un Kleitofontu. Dialogu sākumā notiek saruna starp Sokartu un Kefalu par cilvēka vecumu un attieksmi pret veciem cilvēkiem. Par to, kā vecums spēj atbrīvot no dažādiem netikumiem, cenšanos vecumā kļūt labākiem.
2.Tālāk saruna noved pie cenšanās izdibināt naudas un bagātības nozīmi. Sokrats un Kefals secina, ka bagātība nav laimes atslēga un ar naudu nav iespējams dzīvē visu atrisināt. Sokrats uzskata, ka par naudu nerūpējas tie, kas paši to nav ieguvuši. Taču nauda dod arī daudz labumu.
3.Sokrata un Kefala dialogā iejaucas Polemarhs un saruna maina virzienu – tā iegūst jaunu galveno tēmu, kas apspriež taisnīgumu – kas ir un kas nav taisnīgi. Dialoga dalībnieki izsaka daudz un dažādus minējumus un situācijas par to, kas varētu būt taisnīgi, piemēram, taisnīgi ir visiem vienlīdzīgi, taisnīgi ir atdot paņemto. Dialoga laikā var manīt dažādās taisnīguma izpratnes. Tiek arī apspriests taisnīguma derīgums. Taisnīguma definīcijā diferencēta attieksme nav iespējama. Ja runājam par taisnīgumu, tad tajā pašā laikā jārunā arī par netaisnību, jo tās viena otru papildina. …
