Vērtējums:
Publicēts: 03.01.2019.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
2016. - 2020. g.
  • Eseja 'Banku krīze Itālijā', 1.
  • Eseja 'Banku krīze Itālijā', 2.
  • Eseja 'Banku krīze Itālijā', 3.
  • Eseja 'Banku krīze Itālijā', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Kopš 2016. gada Itālijas trešā lielākā banka (Monte dei Paschi) ir norakstījusi daļu savu slikto kredītu, samazinājusi izmaksas, slēgusi filiāles un atlaidusi darbiniekus, tas ir noticis rekapitalizācijas procesā. Itālija, kas šobrīd ir Monte dei Paschi galvenais akcionārs, ieguldīja bankā 4 miljardus eiro, lai palīdzētu bankai stabilizēt situāciju. Arī citas bankas ar valsts finansiālu atbalstu ir rīkojušās līdzīgi, norakstījušas sliktos kredītus, samazinājušas filiāļu skaitu, kā arī izmaksas. Rekapitalizācijas rezultātā Itālijas banku sektora slikto kredītu apjoms no 360 miljardiem eiro 2015. gadā ir samazinājies līdz 64 miljardiem eiro 2017. gadā.
Iespējams, ka ja Itālija par banku rekapitalizāciju būtu lēmusi jau 2008. gadā kad to nolēma darīt arī citas Eiropas savienības valstis un ASV, tad šobrīd situācija valstī būtu daudz stabilāka. Pašai valstij, kā arī tās iedzīvotājiem nebūtu jāsatraucas par valsts ekonomisko sistēmu, kas pēc dažādu analītiķu un profesionāļu domām var apdraudēt visu eiro zonu kopumā. Ja rekapitalizācija būtu veikta sākot ar 2008. gadu, tad šobrīd Itāalija jau būtu atmaksājusi daļu no sava parāda, nevis to tikai palielinājusi, taču pozitīvi vērtējama ir slikto kredītu apjoma samazināšanās, kā arī banku sektora reorganizācija un izmaksu samazināšana, jo kā jau tika minēts, tad Itālijas bankas strādā neefektīvi un tām ir apgrūtināta peļņas gūšana dēļ lielajiem izdevumiem, taču Itālijas bankām un pašai valstij vēl ir daudz smaga darba priekšā, lai banku sektoru stabilizētu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants