Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.06.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 20. gs. (1900. - 1999. g.)
2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Pilsonības jēdziens un saturs', 1.
  • Referāts 'Pilsonības jēdziens un saturs', 2.
  • Referāts 'Pilsonības jēdziens un saturs', 3.
  • Referāts 'Pilsonības jēdziens un saturs', 4.
  • Referāts 'Pilsonības jēdziens un saturs', 5.
  • Referāts 'Pilsonības jēdziens un saturs', 6.
  • Referāts 'Pilsonības jēdziens un saturs', 7.
  • Referāts 'Pilsonības jēdziens un saturs', 8.
  • Referāts 'Pilsonības jēdziens un saturs', 9.
  • Referāts 'Pilsonības jēdziens un saturs', 10.
  • Referāts 'Pilsonības jēdziens un saturs', 11.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Pilsonības jēdziens    4
3.  Pilsonības saturs    4
4.  Latvijas Republikas pilsonība    7
5.  Secinājumi    10
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Pilsonības jautājums ikvienā valstī ir viens no svarīgākajiem un spēlē būtisku lomu ne tikai valsts attīstībā, bet arī katra indivīda dzīvē. Pilsonības statuss paver ceļu un piešķir tiesības ne tikai uz piedalīšanos valstij nozīmīgos procesos, piemēram, piedalīšanās vēlēšanās, bet arī ļauj pilnā mērā uzskatīt sevi par konkrētās valsts neatņemamu sastāvdaļu, un pilnvērtīgi izmantot pilsonim piešķirtās tiesības un pildīt noteiktos pienākumus.
Pilsonība – tas ir kā divpusējs līgums starp personu un valsti, kurā persona dzīvo.
Latvijai, iestājoties Eiropas Savienībā, paplašinājās pilsoņu tiesības- papildus noteiktajām tiesībām un brīvībām Latvijas pilsoņi ieguva ES pilsoņu individuālās demokrātiskās tiesības, piemēram, iesniegt petīciju Eiropas Parlamentam par jebkuru ar ES saistītu jautājumu.

1.Pilsonības jēdziens

Pilsonība ir personas piederība pie attiecīgās valsts locekļiem - šīs valsts pilsoņiem. Mūsdienās indivīdu tiesiskā saikne ar kādas valsts teritoriju tiek definēta tieši ar pilsonības palīdzību.
Pilsonība – tā ir noturīga politiski tiesiska saikne starp valsti un indivīdu, tas ir juridisks apliecinājums personas piederībai pie kādas konkrētas valsts. Katras valsts likumdošana formulē principus, pēc kuriem personai ir iespējas iegūt, saglabāt vai arī zaudēt attiecīgās valsts pilsonību.
Pilsonība ir arī kā atslēga pilnvērtīgai politiskai līdzdalībai kā vēlēšanās tā arī ikdienas dzīvē.
Katras valsts likumdošanā ir iekļauts arī pilsoņa tiesību un pienākumu saraksts. Lielākajā daļā valstu, pilsoņa statusu var iemantot - šajā valstī vai tās pilsoņa ģimenē piedzimstot, vai arī iegūt, pēc šās valsts likumiem - naturalizējoties. Pilsoņa statuss dod noteiktas tiesības, piemēram, tiesības vēlēt un būt ievēlētam un tiesības uz likuma aizstāvību, kā arī uzliek pienākumus, piemēram, dažās valstīs - pienākumu dienēt armijā. Ar terminu „pilsoņi” tiek apzīmēta personu kategorija, kam ar šo valsti ir likumā noteiktas savstarpējas tiesības un pienākumi. Tātad, šīs personas pilnā mērā bauda visas pilsoniskās, ekonomiskās un politiskās tiesības un tām jāpilda valsts likumos noteiktie pienākumi.

2.Pilsonības saturs

Pašlaik pasaulē vērojamas divas tendences:
1. No vienas puses aktīvs nāciju pašnoteikšanās process ar jaunu valstu veidošanos, atjaunošanos un nostiprināšanos.
2. No otras puses valstu apvienošanās un integrācija , ko redzam vienotas Eiropas izveides mēģinājumā.


Atlants