Vasaras priekš manis vienmēr ir bijušas elpu aizraujošas, un vienmēr ir kāda vieta, kas vasarā kļūst par manis iecienītu. Parasti tā vieta mani padara laimīgu, varu tur būt ar sevi vai draugiem, jo šī vieta ir kā mana laimīgā vieta kā Annas Auziņas dzejolī rakstīts ''ir tādas laimīgu cilvēku ielas- uzkāp un esi laimīgs''. Manuprāt, pagājušajā vasarā mana tāda vieta bija Evelīnas tēta māja, kur mēs bieži vien apciemojām vecmammu un pavadījām labu laiku ar viņu. Saldus un Ganību iela man likās vissvarīgākās, un uz viņām(tām) vienmēr ir pozitīva enerģija.…
