-
Radioaktivitāte
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | ||
| Atoma kodola uzbūve un sastāvs | ||
| Kodolu magnētiskā rezonanse | ||
| Magnētiskā rezonanse medicīnā | ||
| Jonizejošš un nejonizējošs starojums | ||
| Radioaktīvās sabrukšanas pamatlikums | ||
| Kodolu alfa un beta sabrukšana | ||
| Beta sabrukšana | ||
| Kodolu gamma starojums | ||
| Dozimetrija | ||
| Secinājumi |
Secinājumi
Radioaktivitātei vislielākā nozīmē ir medicīnā. Ar radioaktivitātes palīdzību var ārstēt cilvēkus no dažādām slimībām un audzējiem. Interesants fakts,ka agrāk,kad cilvēki tikko bija atklājuši radioaktivitāti saskarsmē ar to mira daudz ātrāk. Radioaktīvie starojumi ir kaitīgi veselībai,tad rodas jautājums kā gan viņi var palīdzēt ārstēt cilvēkus no dažādām slimībām?Radioaktivās vielas var palīdzēt,ir tikai jāievēro piesardzība un nav nepieciešam lietot lielos daudzumos. Ar rentgena palīdzību mēs varam noteikt lūzumus, apskatīt plaušas un noteikt talāko arstēšanu. Varu teikt no pieredzes, ka jonizējošie starojumi (rentgens) ir kaitīgi,jo kad es slimoju ar pneimoniju man sanāca ik pēc nedēļas taisīt plaušu rentgenu, bet ārsts centās šo procedūru veikt pēc iespējas mazāk. Grūtniecēm veikt rentgenu ir aizliegts.
Medicīnā vairāk izmanto mākslīgos radioaktīvos starojumus, savukārt dabiskajā radioaktīvajā starojumā cilvēka organism starojumi nonāk caur ārējo vidi. Šis sarojums prakstiski neizraisa iekšējo apstarošanu.
Ik dienu mēs saskaramies ar dažādiem starojumiem, bet paši to nemaz neapzinamies. Ne par velti pēc ilgas sēdēšanas pie datora sāk sāpēc galva, mēs saņemam starojumus, kuri ietekmē mūs.
…
Visus ķīmiskos elementus var iedalīt stabilos un nestabilos. Nestabilo atomu kodolos iekšējie kodolspēki vairs nespēj saturēt nuklonus kopā, tāpēc, sākot ar periodiskās tabulas 81. elementu, kodoli spontāni sabrūk, emitējot dažas elementārdaļiņas vai izstarojot rentgenstariem līdzīgus neredzamus starus. Šo parādību sauc par radioaktivitāti, un tai ( tāpat kā ar uguni var gan apdedzināties, gan izmantot tās doto gaismu , lai rādītu ceļu!) ir sava kaitīgā un praktiskā nozīme mūsu cilvēku dzīvēs. Jau drīz pēc radioaktivitātes atklāšanas vairāki cilvēki, kas strādāja ar koncentrētām radioaktīvām vielām, neievērojot nekādu piesardzību, drīz vien saslima ar leikozi un ātrā laikā nomira. Arī viena no izcilākajām radioaktivitātes pētniecēm Marija Skladovska – Kirī (1867 – 1934), mira ar vēzi, kuru visticamāk izraisīja radioaktīvais starojums. Tolaik vairāk nekā 330 cilvēku, kas strādāja ar jaunatklātajiem materiāliem, mira no apstarojuma izraisītām kaitēm. Tolaik vēl nenojauta, ka apstarojums saistās ar iedzimtību un pārmaiņām ģenētiskajās struktūrās.
