VIENALDZĪBA UN BEZJŪTĪBA
Muižkungu spaidi noveda latviešus līdz neizmērojamai vienaldzībai : „Ja talanta izpaudumam ir tādas sekas, tad tikai brīnums varētu latvieti vēl pamudināt uz mākslu un darba mīlestību. Pat sava tīruma apstrādāšana viņam kļūst vienaldzīga.”. Pat liela peļņa zemniekam nelīdzēs tikt ārā no sava stāvokļa, tādēļ tas kļūst kūtrs un nabags ar domu, ka maizi viņš dabūs no kunga, kurš nevēlēsies zaudēt lauku apstrādātāju. Tāds pats iemesls ir latviešu bezjūtībai: „Latvietis, bieži pat žāvādamies, mierīgi noskatās, kā cieš un mirst viņa bērni un tuvākie radi.”. Latvietis ir pieradis, ka pats neatrod žēlumu pret sevi, tāpēc arī bieži pret līdzcilvēkiem tādu neizjūt. Kādreiz nozīmīgā asins radniecība kļuva par vāju saiti to starpā.
…
