Tā kā procentu likmes ir savstarpēji cieši saistītas un tām ir tendence svārstīties vienā un tajā pašā virzienā, tad, vienkāršības nolūkā, pieņemsim, ka ekonomikā eksistē tikai viena veida parāda vērtspapīri - obligācijas, kurām ir viena vienīga procentu likme.
Piemērs: mums ir dota diskonta obligācija (nulles obligācija) ar dzēšanas termiņu viens gads un ar nominalvērtību 1,000LVL. Zinot diskonta obligācijas cenu, mēs varam aprēķināt obligācijas ienesīgumu pie dzēšanas, kas, vienlaicīgi, būs arī obligācijas procentu likme.
Kā jau mēs zinām no makroekonomikas nodarbībām, tad palielinoties prognozētajam ienesīgumam, pie nosacījuma, ka pārējie ekonomiskie rādītāji (ienākumi, citu finansu aktīvu ienesīgums, risks un likviditāte) saglabājas nemainīgi, palielinās obligāciju pieprasījums. Tā mūsu gadījumā, punkts B raksturo situāciju, kur obligāciju cenai sasniedzot 900 LVL, pieprasījums pieaug līdz 200 tūkst. LVL pēc nominālvērtības. Turpinot izvērst šo sakarību, mēs atrodam punktu C, kurā obligāciju cena ir 850 LVL (i ~ 17.6%), bet obligāciju pieprasījums ir lielāks nekā punktā B, un punktus D un E, kuros cena ir, attiecīgi, 800 LVL (i = 25%) un 750 LVL (i ~ 33.3%), un vēl lielāks obligāciju pieprasījums.…
