Tēlniecība, glezniecība
Tēlniecībā visnozīmīgāko vietu ieņēma valdnieku skulptūras ar politisku saturu, kas kalpoja propagandas nolūkiem.
Sākot ar 3.gs. daudzi imperatoru tēli tikai veidoti ar raupjiem sejas vaibstiem, lai parādītu viņu dzelžaino valdīšanas stilu, bet acis bija izteiksmīgas, pauda rakstura iezīmes, dvēseles noskaņu.
Glezniecībā izplatījās portrets, īpaši austrumu provincēs.
Vēstures pieminekļi
4.gs. beigās, pēc pagānisko kultu aizlieguma fanātiskie kristieši daudzviet sāka demolēt pagānu kultūras pieminekļus.
Romā pilsētnieki sāka jaukt ēkas, lai iegūtu materiālus jaunām.
Imperators Maioriāns aizliedza nojaukt vecās ēkas, piedraudot ar augstu sodu – 50 mārciņām zeltā.
Ja kāda māja nebija atjaunojama, tad senāts izlēma vai tā ir jānojauc, vai nē.
Kristiešu māksla no pagānu mākslas atšķīrās gan satura, gan formas ziņā.
Tomēr kristiešu māksla lielā mērā izveidojās un pagānu mākslas pamatiem un saglabāja dažus elementus.
Kristiešu māksla kļuva spēcīgāka no 3.gs. sākuma
…
