Elektroniskā mūzika sākas ap 1972. gadu. Kad Diseldorfas Konservatorijas audzēkņi Francs Hatters un Florians Šnīders kā grupa “Kraftwerk” izdod albūmu “Autobahn”, kurā spēlē elektronisko mūziku ar sintezatoru un tā saucamo drum-mašīnu. Lai gan viņu albūms ieguva lielu, bet ne grandiozu popularitāti, tas spēcīgi ietekmēju tā laika mūzikas industriju un citus māksliniekus.
Drīz vien elektroniskā mūzika sadalījās divos galēji atšķirīgos virzienos:
1) elektronisko mūziku ņēma par pamatu, t.i. melodiju, naivām un banālām dziesmiņām par mīlestību. Tādu ap 1980. gadu parādījās gaužām daudz, pateicoties kvantitātei, brīžiem pat ļoti stipri cieta no tā dziesmu kvalitāte. Būtībā tā laika dziesmas ne ar ko neatšķīrās no tagadējās Ivčika un negantā Daiņa Porganta dziesmiņām. Patīkams tā laika izņēmums bija Pet Shop Boys, Blondie utt. Šo mūzikas virzienu daudzi sauc par disko.
2) elektroniskā mūzika kļuva par atsevišķu mūzikas žanru, sadalīdamās daudzos virzienos un žanros. Raksturīgākā iezīme – elektroniskā mūzikā gandrīz izstūma liriku, dziesmu tekstus, tā lielāku nozīmi atstājot pašai mūzikai. Vēl viena elektroniskās mūzikas funkcija, bija likt klausītājiem dejot, vai vismaz ar kāju sist takti, radīt vispārēju eiforiju.
Jāteic, ka jau ap 1985. gadu elektroniskai mūzikai par popularitāti bija jāpateicas dopinga parādīšanās disko zālēs. Sarijušies LSD, extasy un citus draņķus disko zāļu apmeklētāji varēja bez apstājas dejot līdz pat aiznākamās dienas rītam. Apmeklētāji prasīja aizvien asākus, skaļākus basus un smeldzīgu, gandrīz pīkstošu elektronisko balsi. …
Rakstīju gan par disko un house, t.i. elektroniskās mūzikas vēsturi un attīstību, par virzieniem – big beat, trip-hop, tehno, trance, gan par redzamākajiem šo virzienu pārstāvjiem – Chemical Brothers, Fatboy Slim, Prodigy, Kraftwerk...
