Raudupietes dzīve pirms vīra nāves nebija rozēm kaisīta. Bēru laikā nav asaru, ko noslaucīt. Raudupiete savus labākos dzīves gadus veltīja vecam, slimīgam, bagātam vīram. Viņu kopjot, tai gājis diezgan grūti. Dēls Matīss arī bija diezgan vārgs un slimīgs. Uzticīga vīram un strādīga. Varētu domāt, ka viņai bija viss, bet , manuprāt, trūka vienas lietas – mīlestības.
Sākumā Raudupieti varētu raksturot, kā gādīgu māti, kura sniedz Matīsiņam saldeno Ungārijas vīnu, ko ārsts novēlējis dzert, neļuj atrasties pie akas, spēlēties ar uguni, kāpelēt pa trepju trepēm, jo ir vārgas kājas. Pēc bērēm jūtama bērna izmantošana attiecībās ar Kārli. Lūdz, lai apciemo slimā krustēva vietā. Noveles vidū , kad taisās uz Gaiļiem pie Kārļa, jūtama jau neliela vienaldība pret Matīsu, jo uz jautājumu kurp viņa dosies, atbild no trešās reizes. …
