Dzīvojot pasaulē, cilvēks veido noteiktu attieksmi gan pret visu notiekošo, gan pret ikvienu lietu un parādību, piedēvējot visam noteiktu vērtību. Cilvēka pasaule ir vērtību pasaule. Vērtības kā apkārtējās pasaules objektu specifiski raksturojumi vienmēr atspoguļo to, kas cilvēkam nozīmīgs. Tā ir cilvēka specifika : taujāt pēc notiekošā būtības un jēgas, tātad – pēc virsbioloģiskās perspektīvas. Vērtību pasaule saistīta ar cilvēku, ar viņa rašanos un savdabīgo, no dzīvniekiem atšķirīgo dzīvi. Vadoties pēc izkristalizētajām vērtībām, cilvēks sakārto savu dzīvi. Tāpēc vērtības var definēt kā asi, ap kuru sakārtota cilvēka dzīve un tikumība. Morālo vērtību specifika : jēgas meklējumi vienlaikus pieprasa rasto atziņu praktisku īstenojumu (piem., patiesību allaž uzlūko kā neapšaubāmu morālu vērtību, melus – kā nepārprotami negatīvu vērtību; to pauž bauslis “Tev nebūs melot!”).…
